Okta gii lea vásihan nuppi máilmmisoađi lea Pieraš Per Rávdná, Ravna P. Guttorm. Rávdná lei 5-6 jahkásaš nieidamánná dalle go duiskalaččat stálejedje Porsáŋggus. Dalle son ásai Savgŋojávrris ja lohká bures muitit baluid maid olbmot dan áigge vásihedje.
Gieskat de finai son geahččamin "Savvokeahtes soahteluottaid" nammasaš čájáhusa RDM Porsáŋggu museas Skuvvanváris. Rávdná lohká čuohcat dovdduide oaidnit biergasiid ja bissuid mat leat geavahuvvon goddit olbmuid.
Álo lei ballat gokko ja mo sii bohte
Pieraš Per Rávdná, Ravna P. Guttorm lei 5-6 jahkásaš nieidamánná dalle go duiskalaččat sohte Porsáŋggus. Rávdná ásai dalle Savgŋojávrris ja lohká ahte olmmoš muitá buoremusat das mas lea hirbmadit ballan. Álo lei ballat gokko ja mo vašálaččat bohte, lohká son. Rávdná muitá fáŋggaid geat ledje báhtaran ja doapmamin Ruŧŧii gos lei ráfi. Fáŋggat dáhttu sis diehttit geainnu Ruŧŧii, muitala son.
Lonuhedje bierggu ja guoli nisttiin
Soađis gal ruđain ii dahkan maidege, dasa fertii gávdnat eará čovdosiid. Lei oainnat nu ahte duiskalaččain sáhtii lonuhit bohccobierggu dahje guliid nisttiin, muitala Pieraš Per Rávdná, Ravna P. Guttorm. Ovdal lea son ássan Savgŋojávrris muhto dál son ássá Skuvvanváris Porsáŋggus.
Dá gieskat de rahppui "Savvokeahtes soahteluottat" nammasaš čájáhus Porsáŋggu museas Skuvvanváris. Riddo Duottar Museat Porsáŋggu musea dat lea bargan ja gárven dán čájáhusa mas olmmoš sáhttá oaidnit luottaid maid nuppi máilmmisoahti lea guođđán Porsáŋgui.