Hopp til innhold

Suoma Sámediggi gáibida ođđa sámediggeválggaid

Sámedikki stivra lea ikte dohkkehan vihtta váidaga mat ledje boahtán čavčča válggaid oktavuođas. Danin stivra lea mearridan ordnet ođđa válggaid.

Avgir stemmer

Suoma Sámedikki stivrra hilgu ođđa jieansteaddjiid maid Suoma alimus hálddahusriekti lea dohkkehan. Illustrašuvdnagovva.

Foto: Máret Eli Buljo / NRK

Dat boahtá ovdan Sámedikki neahttasiiddus, čállá Yle Sápmi .

Váidagiid ággan ledje 93 ođđa jienasteaddji, geaid alimus hálddahusriekti lea dohkkehan Sámedikki jienastuslohkui Sámedikki dáhtu vuostá.

Sámedikki stivra oaidná, ahte ođđa jienasteaddjit váikkuhedje válggaid bohtosii.

– Stivra mielas lea čielggas, ahte sámedikki jagi 2015 válgalogahallamii ohcciid dohkkehan alimus hálddahusrievtti mearrádusat leat dahkkon nu olu, ahte daid olbmuid jienat sihkkarit váikkuhedje válgabohtosii, sámedikki stivra dieđiha siidduinis.

Sámedikki stivrra ii loga sáhttit njulget válgabohtosiid.

– Danin sámedikki stivra mearrida jagi 2015 válggaid doaimmahuvvot ođđasit, 20.8.2015 lága fámu ožžon válgalogahallamiin, sámedikki stivrras dadjet.

Olles mearrádusa sáhtát lohkat suomagilli dás . Stivrra mearrádusa sáhttá guoddalit 14 beaivvi siste, muitala Yle Sápmi.

Korte nyheter

  • Ođđa sámediggeválggaid ferte lágidit maŋimustá geassit

    Sámedikki ságadoalli Pirita Näkkäläjärvi ii sáhte vel dadjat, maid ođđa válggaid lágideapmi johtilis áigetávvaliin mearkkaša, dieđiha Yle Sápmi.

    Alimus hálddahusriekti (AHR) dagai historjjálaš mearrádusa, go mearridii vuosttaš geardde, ahte Suoma sámediggeválggaid galgá lágidit ođđasit.

    Ođđa válggaid galggašii sámediggelága mielde lágidit guovtte olles mánu geažes das, go válggaid gomiheames lea mearriduvvon.

    AHR presideanta Kari Kuusiniemi dulkojumi mielde ođđa válggaid galgá lágidit geassemánu loahpa rádjai.

    Pirita Näkkäläjärvi
    Foto: Ođđasat / Yle Sápmi
  • Eai beasa gieldda gohčodit Pajalan kunta

    Ruoŧa ráđđehus hilgu Pajala gieldda ohcamuša geavahit meänkieli nama «Pajalan kunta» gieldda bálddalas namman, čállá Fria Tider áviisa.

    Ráđđehus mieđiha, ahte lea vuogas čalmmustahttit veahádagaid ja nannet veahádatgielaid.

    Almmatge deattuha ráđđehus, ahte ii ovttage gielddas Ruoŧas leat eambbogo okta almmolaš namma. Sii livčče spiehkastan dás jus livčče dohkkehan ohcamuša.

    Fertešii lágaid rievdadit jus galggašii sáhttit gielddaide dohkkehit eambbogo ovtta nama.

    Meänkieli
    Foto: Svenske Tornedalingers Riksforbund – Tornionlaaksolaiset
  • Gielddaluohti bohciidahttá digáštallama

    Gáivuona gielddastivra evttoha dohkkehit sierra luođi gielddaluohtin. Dát ii oro buohkaid mielas nu buorre jurdda, go sin oaivila mielde ii leat Gáivuonas iežas juoiganárbevierru.

    – Mun in leat luođi vuostá. Luohti lea juoga mii gulai ja ain gullá boazodoalliide ja sámiide geain dát lea oassi iežaset kultuvrras, čilge gáivuotnalaš Levin Mikkelsen.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    – Min gielddas lei dáruiduhttin dievaslaš. Dákkár oaivilat gullet dan áigái. Su suokkardallan čájeha, ahte Gáivuonas juigojuvvui. Nu ahte ii leat duohta ahte Gáivuonas ii leat juigojuvvon, lohká Leiros.

    Herman Rundberg ja su joavku Manne dat leat ráhkadan dán luođi.

    – Luođi mihttomearri ii lean suhttadit olbmuid, muhto digáštallan lea bures boahtin, árvala Rundberg.

    Gáivuona gielddastivra ávžžuha sidjiide ovddidit máhcahemiid gielddaluođi birra. Áigemearri lea dán mánu maŋimuš beaivve.