Dala li muhtem ájnnasamos dáhpádusajs NRK Sápmia histåvrån:
Oanegattjat muhtem ájnas jagij birra:
■ 1946. Basádismánno 8. Biejvve NRK álgadij stuoves sámegiella sáddagijt : 20 min. Aktij vahkkuj.
■ 1947: Basádismánno 20. Biejvve YLE álgadij stuoves sámegiella sáddagijt: 15 min. Aktij vahkkuj.
■ 1948: Javllamánno 1. Biejvve NRK virggáj biejaj vuostasj sáme prográmma tjállev stuoves virggáj. Barggagådij vuoratjismánnon jagen 1949.
■ 1949: Buvtadibme sáme sáddagijs jådeduvváj Vadsøj.
■ 1964: Buvtadibme sáme sáddagijs jådeduvváj ruopptot Råmssåj .
■ 1965: Guovvamánno 19. Biejve SR stuoves radiosáddagijt; 5 min. bæjvváj.
■ 1973: Gålgådismánon NRK álgadij oarjjelsáme sáddagijt. NRK Trøndelagan lij åvdåsvásstádus sáddagijs.
■ 1975: Ådåjakmánon NRK ja SR álgadin julevsáme sáddagijt aktisattjat. Dalloj lij NRK åvdås NRK åvdåsvásstediddje sáddagijs.
■ 1976: Basádismánno 4. Biejvve buvtadibme sáme sáddagijs jådeduvváj Kárásjjåhkåj.
■ 1976: Bájkálasjåssudahka Råmssån ásaduvváj jur dan maŋŋela gå oajvvedåjmadus Kárásjjåhkåj jådeduvváj.
■ 1979: NRK Sámi Radio ietjas bájkálasjåssudagáv åttjudin Vadsøj.
■ 1982: Biehtsemánno 1. Biejvve NRK Sámi Radio bájkálasjåssudagáv Guovddagæjnnuj ásadin.
■ 1984: Snjilltjamánon NRK Sámi Radio ietjas sáddimgoadev Kárásjjågån oadtjun.
■ 1988: Guovvamánon NRK Sámi Radio bájkálasjåssudagáv Osloj ásadin.
■ 1989: Bårggemánon NRK Sámi Radio jåhtin bájkálasjåssudagáv Vadsøs Dænoj.
■ 1990: Guovvamánno 20. Biejvve NRK álgadij stuoves TV-prográmmajt.
■ 1991: Guovvamánno 7. Biejvve NRK álgadij stuoves mánáprográmmajt TVan.
■ 1992: Bårggemánno 25. Biejvve NRK Sámi Radio sjattaj ietjas oasse NRKan.
■ 1993: NRK Sámi Radio ásadij oarjjelsáme bájkálasjåssudagáv. Åssudahka biejaduvváj vuostak NRK Nord-Trøndelaga åssudahkaj Steinkjeran.
■ 1993: Gålgådismánno 3. Biejvve NRK Sámi Radio álgadij stuoves oarjjelsáme sáddagijt rijkkanæhttaj.
■ 1996: Biehtsemánon NRK Sámi Radio bájkálasjåssudagáv Gájvuodnaj ásadin.
■ 1996: Bårggemánon NRK Sámi Radio bájkálasjåssudagáv Divtasvuodnaj ásadin.
■ 1997: Javllamánon NRK Sámi Radio bájkálasjåssudagáv Skádnáj ásadin.
■ 1999: Guovvamánon sámeradio aktisasj værmádahkaavijsav ásadin, www.samiradio.org
■ 1999: Biehtsemánon NRK Sámi Radio sáttagådij ietjas sáddagijt digitála nehta baktu aj.
■ 2000: Vuoratjismánon aktisasjsáme ådåssáddaga radion ådåsis ásaduvváj.
■ 2001: Bårggemánno 20. Biejvve NRK ja SVT álgadij bæjválasj ådåssáddagijt TVan (Ođđasat). Berit Nystad lij prográmmajådediddje vuostasj bále YLE oassálasstin aktisasjbargguj ådåjakmánon 2002.
■ 2003: NRK Sámi Radio iemeálmmukdåjmadimev ásadij dan diehti gå sávvin nannit gulludagav iemeálmmukgatjálvisájs sihke ietjas sáddagijn ja NRK ietjá prográmmafálaldahkaj.
■ 2003: Bájkálasjåssudahka Guovddagæjnon guovtegærddáj stuoreduvváj ja máhttelisvuoda radio- ja TV-buvtadibmáj viehka ålov buoreduvváj.2003: NRK Sámi Radio álgadij aktisasjbargov ietjá iemeálmmuksáttárij nannitjit gulludagáv iemeálmmukgatjálvisájs ietjas sáddagijn ja ietjá NRKa prográmmafálaldagájn. 2003: Javllamánno 28. Biejvve Kola Sámi Radio ruossjabielen sámeednamin stuoves radiosáddagijt álgadij.
■ 2005: NRK bajedij, sáme mánájfálaldagáv TVan (Mánáid-TV), guokta vahkkusasj sáddagijda
■ 2007: YLE, SVT, SR ja NRK mierredin aktisasj mihttomierev ja ájggomusáv aktinuorttalasj aktisasjbargguj.
■ 2007: NRK Sámi Radio jåhtin ietjas værmádahkafálaldagáv nrk.no vuolláj ja mierredin værmádagáv, oajvvevuodon ådåsij ådåsmahttemij.
■ 2007: NRK Sámi Radio stuoredin virggelågojt julev- ja oarjjelsámij guovlon gå jåhtin journalisstavirgijt oajvvedåjmadusás Divtasvuodnaj ja Snåsaj.
■ 2008: NRK Sámi Radio oassálasstin ásadimes væráltgasskasasj værmádagáv iemeálmmuksáttárijda, World Indigenous Television Broadcasters Network (WITBN).
■ 2009: NRK Sámi Radio lasedij sáme mánáfálaldagáv TVan (Mánáid-TV) gålmmå vahkkusasj sáddagijda.
■ 2011: Ådåjakmánno 1. Biejvve NRK Sámi Radio namáv målsoj NRK Sápmij, váj buorebut vuojnnu NRKa sámeåssudahka ij dåssju radiosáddagijt buvtada. 2012: NRK Sápmi lasedij sáme mánáfálaldagáv TVan, Mánáid-TV, niellja vahkkusasj sáddagijda. 2013: Bårggemánno 19. Biejvve NRK Sápmi Ođđasat iehketversjåvnåv álgadij. Prográmmajådediddje vuostasj sáddagin lij Johan Ánte Utsi
Oanegattjat NRK Sápmia histåvrå birra:
Åvddåla 1946
Ruohttaiehkeda 1936 báddiduváj sámegiella jubmeldievnastus Polmak girkkon. Gå sáddiduváj, de lij vuostasj bále sámegiella rádion sáddiduváj. Avijsajn dan maŋŋela ihtin låhkketjálaga ma åvdedin sávadusáv ienep sáme rádiosáddagijda. Lars Jonsen Gaup (1897-1973) Kárásjågås aj viehkev lenskas oattjoj tjálátjit girjev Vuona rijkkasáddimij Oslon gånnå ienep rádiosáddagijt sámegiellaj ánodij.
Vuostasj jage stuoves sáme sáddagij: 1946-55
Basádismánno 8. biejves 1946 buvtadij Sara K. Hætta (r. 1925) Guovddagæjnos vuostas stuoves sáme rádiosáddagijt. Råmsså lij sáddimsadje. Ellen Øvergård (1889-1954) Guovddagæjnos váldij buvtadimev sáme sáddagijs snjuktjamáno hæjtos jagen 1947.
Gidádálven 1948 álgij Kathrine Johnsen (r. 1917) Alle-Dænos barggoguojmmen sáme sáddagijs. Avta bále sujna Edel Hætta Eriksen (r. 1921) Guovddagæjnos viehkegådij buvtadimijn sáme sáddagijs. Goappátja åhpadiddjeskåvlåv lågåjga Råmsån ja sáme sáddagijt asstoájgijn buvtadijga.
Jagen 1949 Thor Frette virggáj biejaduvváj prográmmatjállen ja jådediddjen NRKa åssudagás Vadsøn. Oattjoj aj åvdåsvásstádusáv rádiosáddagijs, ma jådeduvvin Råmsås Vadsøj. Iesj lij mielos sáme sáddagijs, valla vuostelduváj duola dagu dåjmadiddjes Finnmark Tidene ja sebrulasj sáddimráden, Richard Rasmussen. Rasmussen lij iesj sámegielav låhkåm, valla vuorodij dalusj dárojduhttempolitihkav. Girjen Sáddimjådediddjáj vuostasj Sáddimjådediddjáj NRKan, Kaare Fostervoll, javllamánno 3. Biejves jagen 1949 tjálá sån duola dagu nav:
“Sijá gasska gudi lij barggam dárojduhttemijn Finnmárkon gávnnu vehi njimmuribme dan diehti gå soames fámo ihti ma sihti álbedit dáv bargov jur dalloj gå le dåssju låhpalasj rahtjamus vil. (...) Mij gullu sáme sáddagijda Sáddagin (miejnni Vuona álmmuk) juhte gájkka majt Sátta le dahkam stuorra ja buorre bargov dárojduhttema åvdås, ja boarkka dánna moattodimev mierkki. (...) ådåsa sámegiellaj jali ietjá sáme sáddaga ietján gå da ma gulluji religiåvnnåj iv rat gávna dárbulattjan.
Jage vuosteldimijn: 1956-65
Trygve Madsen (r. 1927 Guovddagæjnon) lij sáme prográmmatjálle Vadsøn 1956-58. Dagáj duola dagu vuostasj girjálasj tjuovggalåhkåmrájdov sáme sáddagijn (1958). Jagen 1959 Kathrine Johnsen (1917-2002), alle-Dænos, álgij stuoves virggáj prográmmatjállen. Vissjalit bargaj sáme radiosáddagij moadda lågejagij tjadá. Moadda jagijs aktu bargaj ja dan diehti de gåhttjoduvváj “Sámeradioa ieddne”. Vásedij sihke vuosteldimev, niejddemav ja huolodisvuodav ietjas bargo vuossti, ja suv oajve ettjin goassak sunji vatte doajvov sámegiella sjaddá bissot ja åvdeduvvat.
Jagen 1960 tjåhkanibme NRKan ásaduváj sáme sáddagij hárráj. Sihke Kathrine Johnsen, rádjamjådediddje Arthur Klæbo ja Sáddimoajvve Kaare Forstervoll lidjin aj danna. Sisadno tjåhkanimen lij sáme sáddaga ja sámegiella. Sjattaj rabjas dágástallam. Ja lij dán tjåhkanimen gånnå Sáddimoajvve moalgedij juhte “vihtta jage birán de sámegiella jábmá, ja lågev jage birán ij dasti gávnnu” Moalgedimes Kathrine moareduváj ja javllaj Fostervollaj navti “Le dåssju statua mij ij máhte mielav rievdadit”. Dan maŋŋela aj moalgedij soames bágov ma giehtos bágojn sjattaj:
“Arthur Klæbo soames biejve jábmá, valla ij dan diehti Klæboj huolodis jus buvestav madi le dánna ståvlån tjåhkkåhime, jali jus Klæbo besa viessot ja luondulattjat jábmet. Dán láhkáj le aj sámegielajn. Ij la huolodis jus rijba badjel bálkestip, dagu lij dåssjedis noade, jali jus giella besa viessot dasik luondulattjat jábmá.”
Tjavtjan jagen 1964 buvtadibme sáme sáddagijs Råmssåj jådeduvváj dassten gå lij Vadsøn læhkám jages 1949.
Jages 1965 sáme ådåsa Råmsås nuortta-Svieriga sámeguovlujn aj sáddiduvvin juohkka ideda kloahkka 08.00-08.05. Tjavtjas jagen 1966 Suoma nuorttalij guovlujn aj sáddiduváj. Dát lij álggo nuorttalasj-sáme radioaktisasjbargguj.
Jage liegga biekkatjij: 1966-75
Jages 1966 sáddimájgge sáme radiosáddagijda vijdeduváj. Sáddimájge badjelasj 1,5 tijmma vahkkuj lij dalloj riek ållo ja gå sáddimájgge vil ienebu vijdeduváj maŋebu jagij, de mierkki sámegiella lij almma láhkaj sajev ja dårjav oadtjogådij Vuona Sáddimin. Valla moadda jage vilá vihpin åvddål gå lasedin virgijt.
Vájku guokta stuorra tjielggidusá vuorodin ásadimev aktisasjnuortalasj sáme radio- ja TV-guovdásj buvtadibmáj sáme radio ja TV-sáddagijs de ittjij huoman jåhtuj biejaduvá.
Jagen 1971 Andreas Njarga (r. 1939) Polmakas barggagådij prográmmatjállen sáme sáddagij åvdås. Danen lidjin vas guokta prográmmatjálle, valla barggonoade lij lasedum.
Jagen 1974 danen ásaduváj goalmát prográmmatjállevirgge sáme sáddagijda. Dalloj lij John Trygve Solbakk (r. 1945) Båtengas Dænon, gut virggáj biejaduváj. NRK oarjjelsámegiella prográmmajt sáttagådij jagen 1973. Sáddaga vihpin lågev minuhta , fert nælját vahkko ja vuostasj gáktsa jage Anna Jåma Granfjell buvtadij dajt Plassjes.
Ådåjakmánon 1975 NRK vuostasj bále álgadij julevsáme radiosáddagijt. Sáddaga vihpin vihtta minuhta vahkkuj ja sáddiduvvin Bådådjos ja Julevis. Kåre (Urheim) Tjihkkom ja Inger Kuoljok sáddagijt buvtadijga Jåhkåmåhkes.
Jage jådedibme maŋŋela: 1976-85
Basádismánno 1976 sáddiduvváj vuostasj radiosátta Kárásjjågås. Dassten gå lidjin gæhttjalim viessot stuor stádajn moadda jage, de radiodoajmma vijmak viesso sábme birrasij jådeduváj. NRK Sámi Radio maŋenagi oattjoj bájkálasjkontåvrråstáhtusav NRKan.
Gålmmå nissuna prográmmatjálle NRK Sámi Radios vuostasj huodnahij ålgusj bielen Kárásjjågån: Inga Juuso, Kathrine Johnsen ja Kirsten Isaksen
Sáddimtsiekkadus tsieggiduvvá
Jagen 1984 NRK Sámi Radio oattjoj ietjas sáddimtsiekkadusáv Stålluladdon Kárásjjågån.
Jagen 1985 álgij Nils Johan Heatta (r. 1954) Guovddagæjnos sámeradiooajvven. Sån lij barggam prográmmaingenørran Kárásjjågån ja Gierunin, ja prográmmatjállen Kárásjjågån dán åvddåla. Nils Johan Heatta le vilá jagen 2013 NRK Sámi Radioa oajvve.
TV-doajmma álggá: 1985-95
Kathrine Johnsen lij prográmmatjálle, ja båttåtjijn jådediddjen, gitta jahkáj, 1987, gå dievdij 70 jage. Ietjas bargo åvdås sáme radiosáddagij le sån oadtjum Gånågisá guddne-medáljav gållen ja aj Sámeráde guddnebálggáv.
ČSV lij namma stuoves sámegiella TV-prográmmajs majt NRK Sámi Radio álgadij jagen 1990. Jagev maŋŋela stuoves mánáprográmmajt sámegiellaj TVan álgadin. Álgon lij mánnusasj fálaldahka, valla maŋenagi laseduváj vahkkusasj fálaldahkaj.
NRK Sámi Radio jagen 1992 sjattaj ietjas prográmmadivisjåvnnå Vuona rijkkasáddagin, juojddá mij vattij ållu ietjá stáhtusav ja posisjåvnåv NRK, gå åvddåla.
Jagen 1993 NRK Sámi Radio álgadij stuoves oarjjelsáme radiosáddagijt rijkkaværmádagán. Sáddaga buvtaduvvin oarjjelsáme bájkálasjåssudagán mij ásaduváj jagen 1993, ja mij jages 1996 le læhkám Snåsan. Sigbritt “Pia” Perssonan lij åvdåsvásstádus radiosáddagijs dasik hiejtij NRKan jagen 2002.
Einar Førde (r. 1943) álgij sáddimoajvven NRKan jagen 1989. Suv ájgen sjattaj ja vijdedij NRK Sámi Radio riek ålov. Aj nuorttalasj-sáme aktisasjbargov vuorodij.
Sámeradiogoahte mij ålliduváj jagen 1984 maŋenagi unnuj, danen gå doajmma sjattaj 1990-jagij sinna. Danen sámeradiogoahte stuoreduváj jagen 1995 ådå dåjmadushuodnahij ja tjadádibmelanjáj radiosáddagijda. Maŋŋela le ájn vil aktij stuoreduvvam.
Ådå bájkálasjåssudagá: 1996-2000
Biehtsemánon jagen 1996 oassálasstij sáddimoajvve Einar Førde gå rahpin ådå bájkálasjåssudagáv Gájvuonan Nuortta-Råmsån. Ådåsa ja ietjá prográmmadiedo guovlos riek ålov lassánij gå Mona Solbakk virggáj biejaduváj vuostasj barggoguojmen åssudagán.
Jagen 1996 jådij NRK Sápmi Oarjjelsáme åssudagáv Snåsaj.
Ávvudime jagen 1996 (NRK Sámi Radioa 50-jage ávvudibme) váldij NRK Sámi Radio adnuj ådå huodnahijt Guovddagæjnon. Bájkálasjåssudahka Guovddagæjnon ásaduváj juo jagen 1982, valla lij agev læhkám Guovddagæjno kultuvrragoaden. Ådå tsiekkadusán lij sadje 4 barggoguojmijda. NRKa åssudahka Guovddagæjnon le maŋŋela stuoráp huodnahijda jådeduvvam.
50 jage-ávvudibme
Basádismánon 1996 lij 20-jage ávvudibme NRK Sámi Radio ásadimes Kárásjjågån. Avta bále lij 50 jage dassta gå NRK sáttagådij juovnnát sámegiella radiosáddagijt.
Digitállaradiokanálla
Dálven 1997 nuortalasjsáddimoajve (oajvvedirektøra) mierredin ietjas tjåhkanimen Stockholman juhte ásadit sierra sámegiella radiokanálav nav ruvva gå máhttelis. Oajvvedirektøra mierredus lij gåtsedibme sámeradiooajve tjielggidusás mij lij åvddånbuvteduvvam javlla åvddåla jagen 1996. Radiokanálla jåhtuj biejaduvvá gå sáddimværmádahka le tsieggidum ja jåhtuj boahtám. NRK árat mierredin akta radiokanálas digitála værmádagás le Sámi Radioj mierreduvvam. Danen de NRK Sámi Radio juo sáddigåhtin digitála værmádagán (DAB) biehtsemánon jagen 1999.
Divtasvuonan ja Skánen åssudagá ásaduvvi
NRK Sámi Radioa bájkálasjåssudahka aneduvváj juo bårggemánon jagen 1996, valla åssudahka ittjij almulattjat rabáduvá åvddål biehtsemánon jagen 1997. Åssudahka sadje sjattaj Árran Julevsáme Guovdátjin Ájluovtan ja journalissta Sigmund Johnsen sjattaj vuostasj stuoves journalissta julevsámesáddagijs NRK Sámi Radion.
Javllamánon jagen 1997 bájkálasjåssudahka Oarjje-Råmsån ásaduváj. Vuostasj barggoguojmme Skáne-åssudagán lij Sigmund Olsen. Åssudahka jådeduvváj Harstad jagen 2013.
Værmádahkaavijssa
Sámeradio aktisasj værmádahkaavijsav ásadin jagen 1999. Værmádahkaavijssa almulattjat rabáduváj Københavnan snjuktjamánon ja dårjaduváj nuorttarijkalasj minisstaráden. Værmádahkaavijssa fálaj duola dagu ådåsijt sámegiellaj, dárogiellaj, svierigadárogiellaj ja suomagiellaj.
YLE aktisasjbargos gæssádij jagen 2002, valla SR Sámi Radio ja NRK Sámi Radio joarkkin aktisasjbargov ájn vil ájgev. Maŋenagi værmádahkaavijssa hiejteduváj ja sáme sáttára farra ietjas værmádahkaavijsajt ásadin. SR Sameradion ja SVT Sápmi aktan bargajga åttjudittjat aktisasj næhttabájkev ådåsijda.
Ođđasat
Dassten gå nuppát tsiekkadusdáse Sámeradiogoades lij ållånam, de barggagåhtin ájn vil stuorrudagájn mij galgaj sebradahttet TV buvtadimhuodnahijt. Goalmát tsiekkadusdáse, ådåájggásasj TV-vædtsagij, ålliduváj tjavtjan 1999 ja rabáduváj Sáddimoajves Einar Førde moarmesmánon 2000.
Moadda gárvedimjage maŋŋela sámegiella TV-ådåsa vuostasj bále sáddiduváj bårggemánno 20. Biejvve jagen 2001. Stuorámus ja ájnnasamos dáhpádus sáme mediahiståvrån lij almmaduvvam gå NRK ja SVT aktan ásadijga bæjválasj ådåssáddagijt, ma avta bále sáddiduvvin ålles Vuonan ja Svierigin. TV-ådåsa vihpin 10 minuhta ja mánnodagás bierjjedahkaj sáddiduvvin. Ådåjakmánon 2003 ådåssáddaga laseduvvin 15 minuhtajda. YLE segadahttin aktisasjbargguj lahkke jage maŋŋela gå álggin, ådåjakmánon 2002. Sáddaga li maŋŋáj laseduvvam 20 minuhtajda. Bårggemánno 19. Biejvve 2013 álgadin NRK Sápmi aj Ođđasat iehketsáddagav Vuonan.
Guovddagæjnnoåssudahka stuoreduvvá
Tjavtjan 2003 NRK ietjas huodnahijt Guovddagæjnon stuoredij. Saje hárráj huodnaha vargga guovtegærddáj stuoreduvvin. Stuoredibme maŋŋela lij sadje 7-8 barggoguojmijda ja dálla li buorre máhttelisvuoda tjádadittjat radiosáddagijt Guovddagæjnos. Ásaduvvam le aj buorre máhttelisvuoda buvtátjit ja biesskedittjat TV-ådåsijt ja ietjá TV-åsijt.
Laseduvvam iemeálmmukaktisasjbarggo
Sámi Radio lidjin mælggadav ájggom nannit gulludagáv iemeálmmukgatjálvisájs ietjas sáddagijn. Jagen 2013 Sámi Radio ásadij sierra dåjmadusáv mij buvtadij iemeálmmukássjijt ienep vuorjjá sihke ietjas sáddagijda ja ietján NRK sáddagijda. Barggoguojme máhtudahka iemeálmmukgatjálvis hárráj, dán diehti, nanniduváj ja ásaduváj journalistalasj værmádahka, mij iehtjádijda NRK Sámi Radion lij máhttelis adnet journalistalasj bargguj.
Jagen 2008 lij NRK Sámi Radio siegen ásadime værmádagáv iemeálmmuksáttárijda væráldav miehtáj, World Indigenous Television Broadcasters Network (WITBN)
Nammamålssum
1. Ådåjakmánon 2011 NRK Sámi Radio målssoj namáv NRK Sápmi. Danen gå de buorebut vuojnno NRK Sápmi buvtat sihke TV, næhtta, ja radio, ja ij dåssju radiov. NRK Sápmia radiosáddaga aj dán maŋŋela vilá le namma Sámi Radio, vájku institusjåvnnå namáv målssoj (dánna besa ienebuv låhkå nammamålssuma birra: http://www.nrk.no/kanal/nrk_sapmi/1.7450078.)
NRK Sápmia oajve
■ Andreas Njarga (riegádum 1939) Polmakas lij Sámeradiooajvve ájggegasska 1976-79
■ Hans Eriksen (riegádum 1937) Polmakas lij Sámeradiooajvve ájggegasska 1979-80
■ Odd Mathis Hætta (riegádum 1940) Guovddagæjnos lij Sámeradiooajvve ájggegasska 1983-85
■ Arne Store (riegádum 1945) Guovddagæjnos lij Sámeradiooajvve ájgegávdan 1983-85.
■ Nils Johan Heatta (riegádum 1954) Guovddagæjnos lij Sámeradiooajvve ájgegávdan 1986-2015.
■ Mona Solbakk (riegádum 1971). 2015->.