Hopp til innhold

Hofsø ådå girjijn – Arvusmahteduvvam mæssos namádimijda

Les på norsk.

Girjjetjálle Ellen Hofsø Bådådjos la ájggeguovddelis lågenanvuostasj románajn. Prosæssa girjijn «Messe for navnløse» (sámegiellaj «Mæsso namádimijda») álgij gå avijssaartihkkalav lågåj mæsso birra girkkogárden Inndyran Gildeskålan jagen 2005:n, da namádis ulmutjijda gudi li hávddáduvvam Lapphollan 1800-lågo álgon.

Romádna l bihtámsáme histåvrå birra, ja Hofsø adná sáme almmudagáv gånnå oasse berustimes la doajvvo sámegiellaj galggá jårggåluvvat.

– Ja de la gatjálvis makkár sámegiellaj de galggá. Ælla gal nav moattes Vuonan gudi bihtámsámegielav máhtti. Gallegattja, valla ienep Svierigin.

Hofsøa mielas gávnnuji moadda buorre subttsasa suv girjen, ja guorras aj filmmadåjmadiddjáj Nils Gaup guhti javlaj man ájnas la Nuortta-Vuonas subttsasijt subtsastit.

– Gájkka vájkkut vaj ulmutja ienebuv diehti, ja dákkir máhtodisvuodajn viertti gæhttjalit juojddá dahkat.

Ja Hofsø la juo ådå románajn barggamin. Girjen åvddånboahtá Hofsøa mielastuhttem luonndomystihkkaj, giehtoj tjadá sámij lahkavuoda birra luonnduj.

– Galgav tjállet gåktu sámijn lij 1700-lågon, ja de boahtá Thomas von Westen Nuortta-Vuodnaj ietjas misjonerimijn. Ja de oadtju muhtem láhkáj vas vásedit dav majt Svierigis jåhtin, valla boahtte buolvva l dat.

Ja sån galggá tjuovvot dálásjájge ulmutjijt vijdábut.

- Ja danna li dal moadda hásstalusá sidjij gudi dálla boahttsujn barggi.

Gulldala ienebuv Hofsøa ådå girje birra dánna.

Otne gulat buori musihka, miellagiddevaš ságaid ja eará suohttasiid vel. Studios leaba John Einar ja Ánne Márjá.

Korte nyheter

  • Olmmoš duššai uđđasis Meløddjos Nordlánddas

    Meløddjos Nordlánddas duššai olmmoš uđđasis, duođaštit politiijat NRK:i. Sin dieđuid mielde eai leat eará olbmot gártan uđđasii.

    Uđas johttái Ronsfjellet nammasaš váris.

    Gádjunhelikopter, Sálttu rukses ruossa eaktodáhtolaš gádjunbargit ja beatnagat ledje maid diŋgojuvvon báikái.

    – Gádjunbargit gávdne álggos sabehiid uđđasis, muitala Váldogádjunguovddáža gádjunjođiheaddji Tore Wangsfjord NTB:i.

  • Bohte geahčadit dološ gahpiriid

    Siida sámemuseas čoakkáldagas Anáris leat 260 nissonolbmogahpira, muhto oasi dáid gahpiriin eai dieđe gos Sámis dat leat geavahuvvon.

    Moaddelogi gahpira dat leat masa musea sávvá álbmogis veahki oažžut dieđuid.

    Duorastaga ledje ge máŋgalogi olbmo boahtán Anárii geahčadit dieid dološ gahpiriid.

    Siidda sámemusea álbmotdoaimmajođiheaddji, Pia Nikula, muitala Yle Sápmái ahte olbmot ledje boahtán maid gitta Guovdageainnu ja Vuohču ráje.

    – Servvodagas lea dat diehtu ja dáidu, midjiide lea dehálaš jearrat álbmogis dakkár dieđuid mat mis eai leat, lohká Nikula.

    Siida museum, Finland
    Foto: Ilkka Vayryneninfo / Siida sámi museum