– Gulahallan doaktáriin orru leamen hirbmat váttis go orrot dego vajálduhttán mu. Galggašedje juohke guđát mánus gohččut mu iskkadeapmái, muhto sáhttet gollat guokte jagi ovdalgo bovdejit. Ferten ieš máŋgii čuojahit ja orru dego sii leat vajálduhttán mu, cuiggoda Cubrilo.
Logi jagi dassái oaččui Cubrilo dan losses dieđu, ahte sus lea Parkinson-dávda.
Go doavttir muitalii sutnje dan, de ii álggos obage jáhkkán dasa. Cubrilo jurddašii ahte doaktáris dat lea juoga boastut.
– Easkka go vuosttaš geardde geahččalin dálkasiid ja dovden ahte nagodan olu buorebut lihkadit, de rievddai jurdda.
Unnán veahkki boaittobeale báikkiin
Gos don orut Norggas lea mielde mearrideamen makkár čuovvoleapmi juollu olbmuide, geain leat bissovaš dávddat nu mo Multippel sklerose (MS), Parkinson, migrena ja epilepsiija.
Dan čájehit jagiid 2018-2021 ođđa dearvvasvuođa-atlása bohtosat.
Jahkásaččat sullii 11.600 Parkinson-buohcci dikšojuvvojit Norgga dábálašdoavtter- ja sierradoavtterbálvalusain. Finnmárkkus lea iskkadeami mielde heajomus fálaldat.
Norgga Parkinsonlihtus (NPL) lea stuorra beroštupmi dasa, ahte juohkehaččas galggašii leat seammá fálaldat, gos dal jo oroš riikkas.
– Njuolggadusaid mielde daddjo čielgasit, ahte Parkinson-buohccit galggašedje beassat nevrologa lusa guktii jahkái. Finnmárkkus lea menddo heajos fálaldat, cuiggoda NPL váldočálli Britt Inger Skaanes.
Dego «ustit» mii álo čuvoda
Cubrilo lea bajásšaddan Vukovar-gávpogis Kroatias. Doppe son barggai TV-govvejeaddjin.
Guovvamánus jagis 1998 son bođii Norgii. Jagis 2002 son fidnii sadjásašvirggi govvejeaddjin NRK Finnmárkkus Čáhcesullos. Dán barggus son lei jagi.
Jagis 2003 Cubrilo fárrii Kárášjohkii. Das rájes son lea bargan NRK Sámis govvejeaddjin.
Dávddas ii beasa eret. Dat lea čađat das, leaš dal barggus, luomus, idja dahje beaivi.
– Dat lea dego «ustit», mii álo čuovvu mu. Mun gohčodan dávdda Mr. Parki, leaikkastallá Cubrilo.
Logi jagis lea Dragana dávda leavvan ja váikkuha erenoamážit su olgeš gieđa lihkastagaide.
Jus Dragan ii bora dálkasiid, de stirdu giehta. Lihkastagaid lea váttis stivret. Dávda váikkuha seammás maid hállanattáldagaide, nu ahte buljardišgoahtá.
Dávda rievdada eallindili
Dragan ii geargan deavdit 50 jagi go de áddii, ahte boahtteáiggi lea goasii veadjemeahttun plánet.
Danne eallá dálááiggis nu bures go sáhttá.
– Mun in sáhte plánet boahtteáiggi, go in dieđe mo dávda ovdána.
Dan botta go dálkkas doaibmá, de bargá Dragan dakkáriid mat sutnje addet ilu. Korespábba addá sutnje erenoamáš ilu. Muđui čuojaha gitára, rumbbuid, bálku ákšu ja de lea čorbmagoahtán dahje boksegoahtán.
– Mun geahččalan goazahit dávdda leavvamis, nu olu go sáhtán. Mun barggan álo dávdda vuostá, vai ii nu jođánit vearrán.
Cubrilo lohká iežas áigut geahččalit nu guhká go nákce bargat TV-govvejeaddjin. Dalle beassá bargat dan barggu masa eanemusat liiko, seammás go beassá leat ovttas bargoustibiiddisguin.
– Olmmoš ii galgga vuollánit, vaikko makkár dávda leaš. Bargga dávdda vuostá nu bures go sáhtát, rávve Dragan Cubrilo.
Fuomáš! Dragan Cubrilo bargá NRK Sámis, muhto son ii leat guđege láhkái váikkuhan doaimmahuslaš árvvoštallamii dahje bargui dáinna artihkkaliin.