Hopp til innhold

– Filmma l boahtám sijddaj

Les på norsk.

Bierjjedagá lij vuostasj filmmavuosedibme barggijstuojmme birra mij histåvråv ietjájduhtij. Dát stuojmme ájgegávdan 1890-1907 lij álggo ássjijda majt dálla dåbddåp fáhkalihtudisán Vuonarijkan ja Skádasasuollun.

Filmma «Sulis 1907» la vuododum sjievnnjis oases vuona barggijhiståvrån. Sulisjielmmá lij nubbe stuorámus barggosadje Vuonarijkan, ja lij akta dajs várálamos barggosajijs rijkan. Sadje åvddåla gåhtjoduváj «Sámeednama duonanájmmo».

«Sulis 1907» la Vuonarijka stuorámus politihkalasj filmma mij goassak la Vuonarijkan dagádum.

Filma dåjmadiddjáj Nils Gaup lij buorre vásádus Sulisjielmán bierjjedagá.

– Riek buorre dåbddo. Muv mielas lijga gæhttje tjuohte prosænnta maŋen. Sij lijkkuji filmav, mån lav sieldes dudálasj, javllaj Gaup filma maŋŋela.

Ja sunji lij ájnas vuostak filmav Sulisjielmán vuosedit.

– Dat la sieldes ájnas liehket jur dáppe Sulisjielmán vuoseduvvat dán filmma, danen gå dáppe dahpaduváj, ja filmma l boahtám sijdda.

Sån subtsas sunji l sieldes ájnas mujttalit nuorttavuona histåvråjt.

– Danen gå mij oahppap nav unnán dan birra skåvlån. Jus mij ep iesj subtsastip, de gádodi, javllaj Gaup.

Filman la kinovuosádus gålgådismáno 6. biejve.

Gulldala ienebuv dánna.

Regissør Nils Gaup på førpremieren av «Sulis 1907» i Sulitjelma.
Foto: Elena Junie Paulsen / NRK

Korte nyheter

  • Olmmoš duššai uđđasis Meløddjos Nordlánddas

    Meløddjos Nordlánddas duššai olmmoš uđđasis, duođaštit politiijat NRK:i. Sin dieđuid mielde eai leat eará olbmot gártan uđđasii.

    Uđas johttái Ronsfjellet nammasaš váris.

    Gádjunhelikopter, Sálttu rukses ruossa eaktodáhtolaš gádjunbargit ja beatnagat ledje maid diŋgojuvvon báikái.

    – Gádjunbargit gávdne álggos sabehiid uđđasis, muitala Váldogádjunguovddáža gádjunjođiheaddji Tore Wangsfjord NTB:i.

  • Bohte geahčadit dološ gahpiriid

    Siida sámemuseas čoakkáldagas Anáris leat 260 nissonolbmogahpira, muhto oasi dáid gahpiriin eai dieđe gos Sámis dat leat geavahuvvon.

    Moaddelogi gahpira dat leat masa musea sávvá álbmogis veahki oažžut dieđuid.

    Duorastaga ledje ge máŋgalogi olbmo boahtán Anárii geahčadit dieid dološ gahpiriid.

    Siidda sámemusea álbmotdoaimmajođiheaddji, Pia Nikula, muitala Yle Sápmái ahte olbmot ledje boahtán maid gitta Guovdageainnu ja Vuohču ráje.

    – Servvodagas lea dat diehtu ja dáidu, midjiide lea dehálaš jearrat álbmogis dakkár dieđuid mat mis eai leat, lohká Nikula.

    Siida museum, Finland
    Foto: Ilkka Vayryneninfo / Siida sámi museum