Hopp til innhold

Vijmak bájkenamá ietjasa giellaj

Badjelasj 500 bájkenamá lij tjoakkedum Bidumsáme guovlon Vuona bielen. Bierjjedaga oattjoj álmmuk oasev dát geldulasj prosjevtas válldet.

Bidumsáme bájkenamá tjalmostahteduvvi aj dájddakárta baktu majt Hans Ragnar Mathisen la dahkam.

Bidumsáme bájkenamá tjalmostahteduvvi aj dájddakárta baktu majt Hans Ragnar Mathisen la dahkam.

Foto: Idar Kintel / NRK

Prosjækta bidumsáme bájkenamáj birra almoduváj bierjjedagá gå vuosádus Bájddárin rabáduváj. Vuosádus mij ij dåssju namájt åvddånbuktá, valla aj mij vuoset dájddakártav bidumsáme bájkenamáj.

Ja nav la de vejulasj lagábuv oahpásmuvvat daj bájkenamáj, ja dájna prosjevtajn.

Riek ávon

Bjørn Ove Berntsen la prosjevtav álgo rájes tjuovvum, ja sån la riek ávon gå dal vijmak dåhkki namájt bidumsámegiellaj kártan vuojnnet.

– Geldulasj la de gæhttjat ja diehtet sáme bájkenamá li dánna Bájddárin. Dási lav mån ávvudallam ja vuorddám.

Bjørn-Ove Berntsen la riek mihá gå dal bidumsáme bájkenamá kártan vuojnnu.

Bjørn-Ove Berntsen la riek mihá gå dal bidumsáme bájkenamá kártan vuojnnu

Foto: Idar Kintel / NRK

Bjørn-Ove Berntsen gæhttjá dajddakártav gånnå bidumsáme bajkkenammaprosjækta l vuodon. Berntsen la dudálasj gå vijmak dahkkár kártta l almoduvvam, ja sån dal diedon kártav galggá adnuj válldet.

– Vuojnáv moadda fijnna gåvå kártan, ja de la aj hávsske namá lij bidumsámegiellaj. Ja duodden lij aj moadda symbåvlå ja gåvå.

Ávkke giela hárráj

Bidumsábmelasj Svieriga bieles Elsy Rankvist vuojnná ávkev dájna prosjevtajn, sierraláhkáj gå dat guosská gielav mij la vargga gáhtomin.

Elsy Rankvist, bidumsábmelasj Svieriga bieles, vuojná ávkev dájna prosjevtajn giela hárráj aj.

Elsy Rankvist, bidumsábmelasj Svieriga bieles, vuojná ávkev dájna prosjevtajn giela hárráj aj.

Foto: Idar Kintel / NRK

– Iv la mån gæhttjam gájka bágojt, valla dav majt lav vuojnnám la riek buorak. Ja aj dan diehti gå bidumsáme giella galggá gullut, ja aj vuojnnusij boahtet.

Gehtja aj: –Pitesamisk dør ut om ti år hvis vi ikke gjør noe nå

Moadda tjuohte namá

Da la julevsáme guovdásj Árran mij la dáv prosjevtav jådedam, ja prosjæktajådediddje Line Merethe Skarvik la dájna juo niellja jage barggam. Vuostasj jage mannin åtsåtjit ja registrerit bidumsáme bájkenamájt.

Line Merethe Skarvik subtsas prosjevta birra.

Line Merethe Skarvik subtsas prosjevta birra majt Árran la tjadádam.

Foto: Idar Kintel / NRK

– Dajna lip de badjelasj 200 namá gávnnam. Maŋemus oasse dássta la gávnnat vuogev gåktu dájt namájt tjalmostit ja vuojnnusij biedjat. Ja dajna l dát vuosádus mij uddni rabáduváj buorre vuohke.

Dát prosjevtas tjuovvu de vuosádus, dájddakartta mij la Hans Ragnar Mathisenis dagádum, ja duodden aj girjje mij de gæssáj almoduvvá. Girjen li tjállusa ma li tjanádum bájkenamájda bidumsáme guovlon.

Tjoahkkáj lij dajna sulle 500 bidumsáme bájkenamá registreridum, ja maññenagi dal dá namá almmulasj kártajda båhti.

Korte nyheter

  • Ođđa sámediggeválggaid ferte lágidit maŋimustá geassit

    Sámedikki ságadoalli Pirita Näkkäläjärvi ii sáhte vel dadjat, maid ođđa válggaid lágideapmi johtilis áigetávvaliin mearkkaša, dieđiha Yle Sápmi.

    Alimus hálddahusriekti (AHR) dagai historjjálaš mearrádusa, go mearridii vuosttaš geardde, ahte Suoma sámediggeválggaid galgá lágidit ođđasit.

    Ođđa válggaid galggašii sámediggelága mielde lágidit guovtte olles mánu geažes das, go válggaid gomiheames lea mearriduvvon.

    AHR presideanta Kari Kuusiniemi dulkojumi mielde ođđa válggaid galgá lágidit geassemánu loahpa rádjai.

    Pirita Näkkäläjärvi
    Foto: Ođđasat / Yle Sápmi
  • Eai beasa gieldda gohčodit Pajalan kunta

    Ruoŧa ráđđehus hilgu Pajala gieldda ohcamuša geavahit meänkieli nama «Pajalan kunta» gieldda bálddalas namman, čállá Fria Tider áviisa.

    Ráđđehus mieđiha, ahte lea vuogas čalmmustahttit veahádagaid ja nannet veahádatgielaid.

    Almmatge deattuha ráđđehus, ahte ii ovttage gielddas Ruoŧas leat eambbogo okta almmolaš namma. Sii livčče spiehkastan dás jus livčče dohkkehan ohcamuša.

    Fertešii lágaid rievdadit jus galggašii sáhttit gielddaide dohkkehit eambbogo ovtta nama.

    Meänkieli
    Foto: Svenske Tornedalingers Riksforbund – Tornionlaaksolaiset
  • Gielddaluohti bohciidahttá digáštallama

    Gáivuona gielddastivra evttoha dohkkehit sierra luođi gielddaluohtin. Dát ii oro buohkaid mielas nu buorre jurdda, go sin oaivila mielde ii leat Gáivuonas iežas juoiganárbevierru.

    – Mun in leat luođi vuostá. Luohti lea juoga mii gulai ja ain gullá boazodoalliide ja sámiide geain dát lea oassi iežaset kultuvrras, čilge gáivuotnalaš Levin Mikkelsen.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    – Min gielddas lei dáruiduhttin dievaslaš. Dákkár oaivilat gullet dan áigái. Su suokkardallan čájeha, ahte Gáivuonas juigojuvvui. Nu ahte ii leat duohta ahte Gáivuonas ii leat juigojuvvon, lohká Leiros.

    Herman Rundberg ja su joavku Manne dat leat ráhkadan dán luođi.

    – Luođi mihttomearri ii lean suhttadit olbmuid, muhto digáštallan lea bures boahtin, árvala Rundberg.

    Gáivuona gielddastivra ávžžuha sidjiide ovddidit máhcahemiid gielddaluođi birra. Áigemearri lea dán mánu maŋimuš beaivve.