Hopp til innhold

Sámi nuoraide bálkkašupmi nuoraidfitnodagaid NM-gilvvus

Nuoraidfitnodagaid norggameašttirgilvvuin, Lillestrøm gávpogis, faskejedje Kárášjoga joatkkaskuvlla oahppit silbba.

Reŋko ohppiidfitnodat

Reŋko ohppiidfitnodaga ovddasteaddjit ožžo bálkkašumi ja rámi ohppiidfitnodagaid NM-gilvvus Lillestrømas.

Foto: Heaika Skum / NRK

Gilvvus ledje mielde oktiibuot 74 nuoraidfitnodaga, main ledje iešguđetlágan ja miellagiddevaš gálvvut maid sii ledje buvttadan dán skuvlajagis, ja gilvvohalle 17 suorggis.

Finnmárkku joatkkaskuvllain ledje mielde Magic Cup UB ja Humanity UB Girkonjárgga joatkkaskuvllas, ja Reŋko ohppiidfitnodat Kárášjoga joatkkaskuvllas.

Romssa bealde ges ledje mielde Ráissa joatkkaskuvlla ohppiidfitnodat, Studenthjelpa UB, Sáččá joatkkaskuvlla ohppiidfitnodat, Tørrkling UB ja Stangnes Joatkkskuvlla ohppiidfitnodat Relluminate UB.

Guokte bálkkašumi

Reŋko nuoraidfitnodat oaččui shell inovašuvnabálkkášumi suorggis nuppi saji. Oahppit ledje hui duhtavačča, ja lohke maŋŋil ahte sii ledje gal juo vuordán goit ovtta vuoittu fasket.

Reŋko lei maiddái evttohuvvon buoremus fitnofágalaš fitnodagaid bálkkašupmái, ja mearkkaša ahte sii ledje daid gávcci buoremusaid searvvis oktiibuot 42 skuvlla gaskkas.

Silba Romsii ge

Sáččá joatkkaskuvlla nuoraidfitnodat Tørkling UB, maid birgejedje bures gilvvus. Sii bohte nubbin gástronomiijabálkkašumi suorggis.

Nuorat leat goikadahttán báldá, ja viššalit guossohedje ja vuovdaledje goikebáldá buohkaide. Fitnodaga namma vuolgá rekling dahje rákkis.

Tørkling UB

Sáčča joatkkaskuvlla ohppiidfitnodat 'Tørkling UB', ožžo maid bálkkašumi gástronomiijasuorggis nuoraidfitnodagaid NM-gilvvus Lillestrøm gavpogis.

Foto: Heaika Skum / NRK

Rággis lea báldás buoiddimus cuohppa mii čuhppojuvvo rággiin ja heŋgejuvvo olggos goikat biekka ovddas. Rággi ráhkaduvvo maiddái luosas ja stáinniris.

Earenoamáš gohppu

Girkonjárgga joatkkaskuvlla nuoraidfitnodat, Magic Cup lea ges hábmen earenoamáš gohpu. Jus áigu gáfe juhkat, ja válddesta gohpu, de dat ii oro nu earenoamáš. Easka go leikesta báhkka gáfe dahje eará báhkka juhkosiid, de ihttá govva mii muittuha Finnmárkku.

magic Cup

Nuoraidfitnodaga gohppu mii geasuha muittuid Finnmárkui

Foto: Heaika Skum / NRK

Magic Cup beaivválaš jođiheaddji, Runar Berg, muitala ahte sii leat válljen dovddus govaid mat muittuhit davimus fylkka, Finnmárkku.

Govain oaidnit guovssahasa, gaskaijabeaivváža jna.

Buoremus nuoraidfitnodat

Buoremus nuoraidfitnodaga bálkkašumi oaččui Lulli-Trøndelága Risttalaš Joatkkaskuvlla nuoraidfitnodat HidePark. Sii ledje hábmen sihkkelstatiiva, mii geasuhii árvvoštallanjoavkku nu sakka ahte dát nuoraidfitnodat vuittii.

– Nuoraidfitnodat lea deattuhan birashástalusaid, ja dat ahte sii leat ovttasbargan guovddáš ja báikkálaš ovttasbargoguimmiiguin, de sii leat nagodan ovdánahttit buktaga mii lea geasuhan árvvoštallanjoavkku beroštumi, čállá árvvoštallanjoavkku iežas ákkastallamis.

EM-gilvvuide

Buoremus nuoraidfitnodat leat dat gilvu man buot oahppit háliidivčče vuoitit nuoraidfitnodagaid NM-gilvvuin.

Nuoraidfitnodat mii vuoitá dán suorggi, beassá ovddastit Norgga Eurohpámeašttir gilvvuin Sveitsas geassemánu 26.-28.beivviid.

.

Korte nyheter

  • Ođđa sámediggeválggaid ferte lágidit maŋimustá geassit

    Sámedikki ságadoalli Pirita Näkkäläjärvi ii sáhte vel dadjat, maid ođđa válggaid lágideapmi johtilis áigetávvaliin mearkkaša, dieđiha Yle Sápmi.

    Alimus hálddahusriekti (AHR) dagai historjjálaš mearrádusa, go mearridii vuosttaš geardde, ahte Suoma sámediggeválggaid galgá lágidit ođđasit.

    Ođđa válggaid galggašii sámediggelága mielde lágidit guovtte olles mánu geažes das, go válggaid gomiheames lea mearriduvvon.

    AHR presideanta Kari Kuusiniemi dulkojumi mielde ođđa válggaid galgá lágidit geassemánu loahpa rádjai.

    Pirita Näkkäläjärvi
    Foto: Ođđasat / Yle Sápmi
  • Eai beasa gieldda gohčodit Pajalan kunta

    Ruoŧa ráđđehus hilgu Pajala gieldda ohcamuša geavahit meänkieli nama «Pajalan kunta» gieldda bálddalas namman, čállá Fria Tider áviisa.

    Ráđđehus mieđiha, ahte lea vuogas čalmmustahttit veahádagaid ja nannet veahádatgielaid.

    Almmatge deattuha ráđđehus, ahte ii ovttage gielddas Ruoŧas leat eambbogo okta almmolaš namma. Sii livčče spiehkastan dás jus livčče dohkkehan ohcamuša.

    Fertešii lágaid rievdadit jus galggašii sáhttit gielddaide dohkkehit eambbogo ovtta nama.

    Meänkieli
    Foto: Svenske Tornedalingers Riksforbund – Tornionlaaksolaiset
  • Gielddaluohti bohciidahttá digáštallama

    Gáivuona gielddastivra evttoha dohkkehit sierra luođi gielddaluohtin. Dát ii oro buohkaid mielas nu buorre jurdda, go sin oaivila mielde ii leat Gáivuonas iežas juoiganárbevierru.

    – Mun in leat luođi vuostá. Luohti lea juoga mii gulai ja ain gullá boazodoalliide ja sámiide geain dát lea oassi iežaset kultuvrras, čilge gáivuotnalaš Levin Mikkelsen.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    – Min gielddas lei dáruiduhttin dievaslaš. Dákkár oaivilat gullet dan áigái. Su suokkardallan čájeha, ahte Gáivuonas juigojuvvui. Nu ahte ii leat duohta ahte Gáivuonas ii leat juigojuvvon, lohká Leiros.

    Herman Rundberg ja su joavku Manne dat leat ráhkadan dán luođi.

    – Luođi mihttomearri ii lean suhttadit olbmuid, muhto digáštallan lea bures boahtin, árvala Rundberg.

    Gáivuona gielddastivra ávžžuha sidjiide ovddidit máhcahemiid gielddaluođi birra. Áigemearri lea dán mánu maŋimuš beaivve.