Hopp til innhold

Avvila čáhcecrossa lágiduvvo 22. geardde

Europa stuorámus geasseskohter dáhpáhus Avvila Watercross lágiduvvo dal lávvordaga 22. geardde Suoma bealde Avvilis.

Čáhcecrossavuoddji Tommi Nieminen

Tommi Nieminen gilvala Avvilis lávvordaga.

Foto: privat

Dohko leat boahtemin oktiibuot 50 skohtera Suomas, Norggas ja Ruoŧas. Vuoddjin mielde lea maiddai jagi 2013 Europa measttir Tommi Nieminen.

Gáregasnjárgalaš Tommi Nieminen lea gilvalan 12 jagi čáhcecrossa. "Dat fal orui nu suohtas dalle go mun algen, ahte mun beare darvánin dasa. Gal dat lea somá go oažžu dan ruoná lihpo ja mii beassat gilvvohallat gii jođáneapmosit čázi al vuoddjá", muitala Nieminen.

Dal son lea ráhkkanemain lávvardahkii. Son gal nu vuordá beassat fas gilvalit, vaikko su skohter ii leat doaibman nu bures dán geasi.

"Mohtoris lea leamašan veahá váttisvuođat, ahte dan dáfus lea veahá eahpesihkar mo dat šaddá."

Nieminen lea dan geassit gilvvohallan Pellos, Gihttelis ja Eanodagas. Son muitala, ahte dan geassit son ii leat birgen nu bures ja lea ferten botket gilvvuid. Dusse Pellos son beasai gitta mollii.

- Go Avvilis birge bures, de lea oalle buorre

Dán 12 jagis go Nieminen lea čáhcecrossa gilvvuid johtán, lea son menestuvvan bures.

Niemises leat oktiibuot badjel 100 pokála. Ja son lea maiddai vuoitán máŋga háve Avvila crossa.

Niemises leat oktiibuot badjel 100 pokála. Ja son lea maiddai vuoitán máŋga háve Avvila crossa.

Foto: PRIVAT

Jagis 2013 son vuittii Piteås Ruoŧa bealde Eurohpá measttirgilvvuid.

"Mun ii máhte muitalit mii lea leamašan dat mu buoremus vuoitu, dat dehaleamos ja stuorámus vuoitu, muhto go Avvil gilvvuin birge bures, de lea oalle buorre, muitala son. Das lea oalle garra dassi, ja garra gilvaleaddjit. Dat lea šaddan Eurohpa stuorámus geasseskohter gilvvohallamin."

Avvila stuorámus geassedahpahus

Čáhcecrossa vurdet olbmot geasi. Lágideaddjit leat Ylä-Lapin Moottorikelkkailijat ja hotel Kultahippu, man šiljus crossat ordnejuvvo.

Lávvordahkii vurdet 2 500 crossa geahčči ja dat lea Avvila geasi top dáhpáhus.

Gilvaleaddjit leat sihke Suomas, Ruoŧas ja Norggas. Doppe leat guokte sierra luohká, 600cc watercross ja open watercross.

Illuda lávvordahkii

Nieminen lea vuolgimen buorre movttain gilvvohallamii; "Gal mun dieđusge dál vuordan, ahte Avvilis manná buot bures ja šaddá somá gilvvohallat, in ge dárbbaš vuoddjat mollii", čaibmá Nieminen.

Korte nyheter

  • Ođđa sámediggeválggaid ferte lágidit maŋimustá geassit

    Sámedikki ságadoalli Pirita Näkkäläjärvi ii sáhte vel dadjat, maid ođđa válggaid lágideapmi johtilis áigetávvaliin mearkkaša, dieđiha Yle Sápmi.

    Alimus hálddahusriekti (AHR) dagai historjjálaš mearrádusa, go mearridii vuosttaš geardde, ahte Suoma sámediggeválggaid galgá lágidit ođđasit.

    Ođđa válggaid galggašii sámediggelága mielde lágidit guovtte olles mánu geažes das, go válggaid gomiheames lea mearriduvvon.

    AHR presideanta Kari Kuusiniemi dulkojumi mielde ođđa válggaid galgá lágidit geassemánu loahpa rádjai.

    Pirita Näkkäläjärvi
    Foto: Ođđasat / Yle Sápmi
  • Eai beasa gieldda gohčodit Pajalan kunta

    Ruoŧa ráđđehus hilgu Pajala gieldda ohcamuša geavahit meänkieli nama «Pajalan kunta» gieldda bálddalas namman, čállá Fria Tider áviisa.

    Ráđđehus mieđiha, ahte lea vuogas čalmmustahttit veahádagaid ja nannet veahádatgielaid.

    Almmatge deattuha ráđđehus, ahte ii ovttage gielddas Ruoŧas leat eambbogo okta almmolaš namma. Sii livčče spiehkastan dás jus livčče dohkkehan ohcamuša.

    Fertešii lágaid rievdadit jus galggašii sáhttit gielddaide dohkkehit eambbogo ovtta nama.

    Meänkieli
    Foto: Svenske Tornedalingers Riksforbund – Tornionlaaksolaiset
  • Gielddaluohti bohciidahttá digáštallama

    Gáivuona gielddastivra evttoha dohkkehit sierra luođi gielddaluohtin. Dát ii oro buohkaid mielas nu buorre jurdda, go sin oaivila mielde ii leat Gáivuonas iežas juoiganárbevierru.

    – Mun in leat luođi vuostá. Luohti lea juoga mii gulai ja ain gullá boazodoalliide ja sámiide geain dát lea oassi iežaset kultuvrras, čilge gáivuotnalaš Levin Mikkelsen.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    – Min gielddas lei dáruiduhttin dievaslaš. Dákkár oaivilat gullet dan áigái. Su suokkardallan čájeha, ahte Gáivuonas juigojuvvui. Nu ahte ii leat duohta ahte Gáivuonas ii leat juigojuvvon, lohká Leiros.

    Herman Rundberg ja su joavku Manne dat leat ráhkadan dán luođi.

    – Luođi mihttomearri ii lean suhttadit olbmuid, muhto digáštallan lea bures boahtin, árvala Rundberg.

    Gáivuona gielddastivra ávžžuha sidjiide ovddidit máhcahemiid gielddaluođi birra. Áigemearri lea dán mánu maŋimuš beaivve.