Hopp til innhold

Indigee ohcá sámenuoraid

Indigee prošeakta ohcá hutkás sámenuoraid geat hálidit álggahit fitnodagaid. Oahppu lea nuvttá ja nuorat ožžot oahpu golmma riikkas.

Lars Miguel Utsi
Foto: Eilif Aslaksen / NRK

Dál lea nuorra sápmelaš-álggaheddjiin vejolašvuohta searvat riikkaidgaskasaš-prošektii ja oaččut veahki ásahit fitnodaga dahje ollášuhttit grundárniegu. Áidna váttisvuohtan leago sámi nuorat leat dilssit dieđihit Indigee prošektii, mas leat mielde nuorat 4 riikkas.

GULDAL: INDIGEE NUORAT

Indigee prošeaktajođiheaddji Lars Miguel Utsi, Barentsčállingottis , mielas lea šállugo nuorat eai leat fuomášan dán ođđa grundár vejolašvuođa:

- Hálidan deattuhit ahte mis leat oasseváldit ruoššabealde mat jođánit fuomášedje dán prošeavtta.

Njeallji riika nuoraid váste

Utsi oaivvilda ahte lea váddásat fitnet nuoraid mielde Davviriikkain nugo Norggas, Ruoŧas ja Suomas. Sii eai leat ožžon dain riikain nu olu ohcamušaid go ledje vuordán. Sivván dasa soaitá go davviriikain gávdnojit olu eanet falaldagat nuoraide.

Indigee prošeakta lea sámiid, nenetsai, vepsaid ja komi nuoraid várás. Oasseváldit bohtet njeallji riikas Norggas, Ruoŧas, Suomas ja Ruoššas. Dán prošeavtta oamastit sámi organisašuvnnat ja Barentsčállingoddi.

Fallat veahki

Lars Miguel Utsi lohká alddineaset mihttun gávdnat 75 hutkás nuora.

- Sáván mii gávdnat olu nuoraid mat leat justte álggahan fitnodaga dahje maidguin lea fitnodatjurdda.

Mii galgat dán jagi siste doarjut sin ja veahkehit ovddidit fitnodatjurdaga. Mii gávdnat sidjiide čehppiid geat sáhttet neavvut nuoraid buoremus lági mielde, muitala Utsi.


Korte nyheter

  • Ođđa sámediggeválggaid ferte lágidit maŋimustá geassit

    Sámedikki ságadoalli Pirita Näkkäläjärvi ii sáhte vel dadjat, maid ođđa válggaid lágideapmi johtilis áigetávvaliin mearkkaša, dieđiha Yle Sápmi.

    Alimus hálddahusriekti (AHR) dagai historjjálaš mearrádusa, go mearridii vuosttaš geardde, ahte Suoma sámediggeválggaid galgá lágidit ođđasit.

    Ođđa válggaid galggašii sámediggelága mielde lágidit guovtte olles mánu geažes das, go válggaid gomiheames lea mearriduvvon.

    AHR presideanta Kari Kuusiniemi dulkojumi mielde ođđa válggaid galgá lágidit geassemánu loahpa rádjai.

    Pirita Näkkäläjärvi
    Foto: Ođđasat / Yle Sápmi
  • Eai beasa gieldda gohčodit Pajalan kunta

    Ruoŧa ráđđehus hilgu Pajala gieldda ohcamuša geavahit meänkieli nama «Pajalan kunta» gieldda bálddalas namman, čállá Fria Tider áviisa.

    Ráđđehus mieđiha, ahte lea vuogas čalmmustahttit veahádagaid ja nannet veahádatgielaid.

    Almmatge deattuha ráđđehus, ahte ii ovttage gielddas Ruoŧas leat eambbogo okta almmolaš namma. Sii livčče spiehkastan dás jus livčče dohkkehan ohcamuša.

    Fertešii lágaid rievdadit jus galggašii sáhttit gielddaide dohkkehit eambbogo ovtta nama.

    Meänkieli
    Foto: Svenske Tornedalingers Riksforbund – Tornionlaaksolaiset
  • Gielddaluohti bohciidahttá digáštallama

    Gáivuona gielddastivra evttoha dohkkehit sierra luođi gielddaluohtin. Dát ii oro buohkaid mielas nu buorre jurdda, go sin oaivila mielde ii leat Gáivuonas iežas juoiganárbevierru.

    – Mun in leat luođi vuostá. Luohti lea juoga mii gulai ja ain gullá boazodoalliide ja sámiide geain dát lea oassi iežaset kultuvrras, čilge gáivuotnalaš Levin Mikkelsen.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    Guovddášbellodaga gielddastivrraáirras Svein Oddvar Leiros dat evttohii, ahte Gáivuonas galggašii leat gielddaluohti. Son ii leat ovttaoaivilis Levin Mikkelsen čilgehusain.

    – Min gielddas lei dáruiduhttin dievaslaš. Dákkár oaivilat gullet dan áigái. Su suokkardallan čájeha, ahte Gáivuonas juigojuvvui. Nu ahte ii leat duohta ahte Gáivuonas ii leat juigojuvvon, lohká Leiros.

    Herman Rundberg ja su joavku Manne dat leat ráhkadan dán luođi.

    – Luođi mihttomearri ii lean suhttadit olbmuid, muhto digáštallan lea bures boahtin, árvala Rundberg.

    Gáivuona gielddastivra ávžžuha sidjiide ovddidit máhcahemiid gielddaluođi birra. Áigemearri lea dán mánu maŋimuš beaivve.